Kā mēs devāmies meklēt sikspārņus un naktstauriņus

Atskats uz iespēju dabas draugiem vērot sikspārņus un naktstauriņus Dabas aizsardzības pārvaldes šī gada 18. jūlijā rīkotajā dabas izziņas pasākumā - „Nezināmais par zināmo dabā" Krustkalnu dabas rezervātā.

Laika apstākļi tovakar nelutināja – bija apmācies, vējains un periodiski lija, tāpēc mazo lidoņu aktivitāti bija grūti prognozēt, bet pieteikušos dalībnieku skaits saruka gandrīz uz pusi. Toties tiem, kuri ieradās no Aizkraukles, Pierīgas, Balviem, Madonas, Rēzeknes un citām vietām, bija iespēja uzzināt daudz interesantu faktu par neparasto zīdītāju – sikspārni, tā izskatu, dzīvesveidu un paradumiem, noklausoties biedrības „Daba runā, es klausos” pārstāves, sertificētas ekspertes Renātes Kaupužas stāstījumu. Ikviens varēja uzdot sev interesējošus jautājumus un noskaidrot, kas par sikspārņiem ir patiesība un kas – mīts.

Savukārt pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas Atļauju un izvērtējumu sektora vadītājs Guntis Akmentiņš stāstīja par Krustkalnu dabas rezervātā sastopamajiem taureņiem.

Kopā ar Renāti Kaupužu devāmies pastaigā līdz Krākas avotiem un Dreimaņu ezera apkārtnei. Ap plkst. 22.00 kukaiņu un sikspārņu aktivitāte vēl nebija liela. Eksperte skaidro, ka Krustkalnu dabas rezervāta neskartās mežu un mitrāju ekosistēmas nodrošina bagātīgu un daudzveidīgu kukaiņu faunu – galveno barības avotu visām Latvijā sastopamajām sikspārņu sugām. Šeit līdzās var pastāvēt sugas ar atšķirīgiem barošanās paradumiem – vienas medī mežos, citas virs ūdeņiem vai dažādos klajumos.  Šādas teritorijas, īpaši vasaras otrajā pusē, kad jaunie sikspārņi jau kļuvuši lidotspējīgi, ir ļoti nozīmīgas.

Lai gan vakars bija vējains un ik pa laikam lija, dažus sikspārņus tomēr izdevās novērot. Ar ultraskaņas detektoru bija iespēja sadzirdēt Natūza sikspārņus, savukārt ar termobinokli varēja saredzēt rūsganos vakarsikspārņus, kas medīja augstu virs koku galotnēm, kur to ultraskaņas signālus uztvert bija daudz grūtāk.

Paralēli notika arī kukaiņu gaismošana – iecienīts dabas pētīšanas veids, kad ar jaudīgas baltās gaismas spuldzi pievilina kukaiņus, kas salido uz balta audekla. Sākumā parādījās sīki kukaiņi – aptuveni 15 sugu pārstāvji. Viskuplākajā skaitā ieradās parastie madaru lapsprīžmeši. Tuvāk pusnaktij iestājās gandrīz bezvējš, un uz gaismu sāka lidot jau vairāku desmitu sugu pārstāvji – apšu raibspīžmetis, trīssvītru mēnestiņsprīžmetis, punktainais mazsprīžmetis, gaiļbiksīšu joslainais lapsprīžmetis, zvaguļu pogaļsprīžmetis, nārbuļu ziedsprīžmetis, plūmju līkvēderis, priežu stūrspārnis, kazeņu vilnkājis, bērzu sirpjspārnis, mazais apšu tinējzobspārnis, zeltastes mūķene, aveņu pūcīte, sārtbrūnais lācītis, ķērpjlācīši, svītrainā sviļņpūcīte, izcilā krāšņpūcīte, pļavu zālpūcīte, sūreņu dārzpūcīte, graudzāļu vērpējs un pelēkbrūnais bērzu zobspārnis.

No nosaukumiem mute paliek vaļā un mēle mežģās, taču Guntis Akmentiņš prata interesanti pastāstīt par katru no tiem – kur tie barojas un kādos biotopos sastopami. Pēc pusnakts atlidoja arī priežu sfings un kazrožu sfings, papildinot novēroto sugu sarakstu.

Guntis Akmentiņš norādīja, ka tovakar iegūtie dati noderēs pārvaldei, izstrādājot Krustkalnu dabas rezervāta dabas aizsardzības plānu ERAF projektā „Dabas aizsardzības plānu izstrāde”.

Ar pieres lukturiem pārvietoties bija daudz drošāk, turklāt tā varēja pamanīt arī citus nakts iemītniekus. Visbiežāk pasākuma laikā sastapām šī gada dzīvnieku – parasto krupi, par ko īpaši priecājās jaunākie pasākuma dalībnieki.

Šis pasākums ir daļa no pārvaldes īstenotā cikla „Nezināmais par zināmo dabā”, kas ļauj kopā ar dažādu jomu ekspertiem iepazīt un plašāk atklāt dabas vērtības Teiču un Krustkalnu dabas rezervātos, kā arī Rāznas Nacionālajā parkā. Aicinām ikvienu interesentu sekot līdzi informācijai un turpmākajiem cikla pasākumiem, kas veltīti dažādām tēmām!

Lasītājiem atgādinām, ka visas 16  Latvijā mītošās sikspārņu sugas ir īpaši aizsargājamas. Šīs, tautā dēvētās lidojošās peles, ir cilvēkam nekaitīgas. Nakts stundās, kad sikspārņi ir visaktīvākie, tie var apēst vairāk nekā pustūkstoti odu.

Krustkalnu dabas rezervāts ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. Tā izveidota 1977. gadā, lai saglabātu šeit sastopamos īpatnējos dabas kompleksus, ko veido Madonas–Trepes vaļņa reljefs. Augstas pauguru virsotnes mijas ar dziļām ieplakām, kurās izveidojušies nelieli ezeri, purvi un daudzi avoti. Šādos apstākļos teritorijā izveidojusies bagāta un daudzveidīga augu un dzīvnieku valsts. Tieši teritorijas paugurainais reljefs, ezeri un kaļķainie avoti nodrošina izcilu barošanās un dzīves vidi sikspārņiem. Vienlaikus pasākums bija arī reta iespēja iepazīt  ikdienā nepieejamo rezervāta teritoriju.

Sagatavoja: Regīna Indriķe
Dabas aizsardzības pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības departamenta
Dabas izglītības un tūrisma nodaļas vecākā dabas izglītības speciāliste