Krustkalnu dabas rezervāts - viens no četriem dabas rezervātiem Latvijā

Dabas rezervāta apmeklētāju dienas 2025
Krākas avotu taka Krustkalnu dabas rezervātā
     10.maijā plkst.10.00 un 13.00 (Regīna)
     *22.maijā plkst.10.00 un 13.00 (Regīna)
1.jūnijā  plkst. 10.00 (rezervēts) (Diāna)
5.jūnijs plkst. 10.00 (rezervēts) (Diāna)
*19.jūnijā  plkst. 10.00 (Regīna)
     19.jūlijā plkst. 9.00 (Regīna)
     *25.jūlijā plkst. 10.00 (Regīna)
2.augustā  pasākums ar ekspertu "Nezināmais par zināmo dabā. ‘”Kērpji Krustkalnu dabas rezervātā".
Pasākums ar pieteikšanos. Tikšanās vieta un laiks tiks nosūtīta reģistrētajiem dalībniekiem. Informācija pirms pasākuma būs atrodama  Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv , sociālajos medijos.
     13.septembrī plkst. 9.00 (Regīna)
1.oktobrī plkst. 9.00 (Regīna)
4.oktobrī pasākums ar ekspertu " Sēņu diena Krustkalnu dabas rezervātā".
Pasākums ar pieteikšanos. Tikšanās vieta un laiks tiks nosūtīta reģistrētajiem dalībniekiem. Informācija pirms pasākuma būs atrodama  Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv , sociālajos medijos.
18.oktobrī plkst. 9.00 (Regīna)
     Pieteikšanās www.tiekamiesdaba.lv
     *laiku var pielāgot apmeklētāju iespējām. Papildus informācija- Regīna 29139677, Diāna 25708126

PIEDĀVĀJUMS:
* Rezervātu var apmeklēt Apmeklētāju dienās no 1.maija līdz 31.oktobrim.
* Apmeklētāju dienās - pārgājiens ar gidu pa Krākas avotu taku. Dabas takas garums ap 2 km. Tikšanās vieta tiek pateikta, piesakoties.
* Apmeklējums bez gida - Krustkalnu skatu tornis, augstums 27 metri. Atrodas pie ceļa Mārciena - Ļaudona. GPS. 56.733321, 26.135891

Krustkalnu dabas rezervāts dibināts 1977. gadā, lai saglabātu šeit izveidojušos īpatnējos dabas kompleksus, ko veido Madonas – Trepes vaļņa reljefs. Te augstas pauguru virsotnes mijas ar dziļām ieplakām, kurās izveidojušies nelieli ezeri un purvi, kā arī daudzi avoti. Šādos apstākļos Krustkalnos ir izveidojusies bagāta augu un dzīvnieku valsts. Rezervāta platība ir 2978 ha. Teritorijas lielāko platību aizņem meži. Rezervāta uzdevums ir nodrošināt ekosistēmu aizsardzību un dabisku attīstību, sugām atbilstošu dzīves apstākļu saglabāšanu, pētīt dabā notiekošos procesus, attiecīgi plānot un veikt apsaimniekošanas pasākumus. Rezervātā pēta teritorijā sastopamās sugas, biotopus un notiekošos procesus. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tiek plānoti un īstenoti pasākumi teritorijas dabas vērtību saglabāšanai: pļaušana un krūmu izciršana pļavās, krūmu izciršana un niedru pļaušana zāļu purvā.

Kāpēc rezervātu nedrīkst brīvi apmeklēt? Rezervātus dibina vietās, kur saglabājušās cilvēku maz ietekmētas ekosistēmas un retas, izzūdošas sugas. Šo vērtību saglabāšanai nepieciešams novērst tiešas cilvēka darbības – troksni, nomīdīšanu, ugunsgrēkus, piesārņojumu, sugu atradņu apzinātu vai neapzinātu postīšanu un iznīcināšanu.

Putni. Rezervātā sastopamas visas parastās meža putnu sugas, kā arī daudz retu un īpaši aizsargājamu putnu sugu. Interesantākās un retākās novērojamās putnu sugas ir melnais stārķis, trīspirkstu dzenis, baltmugurdzenis, urālpūce, bikšainais apogs, apodziņš, vakarlēpis. Rezervātā konstatēts neparasti liels mežirbju skaits.

Dzīvnieki. Teritorijai raksturīgākie zīdītājdzīvnieki ir meža cūka, stirna, alnis, lapsa, meža cauna. Nelielās upes un ezerus apdzīvo bebri, ūdri un Amerikas ūdeles. Teritorijā novēroti arī lūši un vilki. Īpaši aizsargājamas dzīvnieku sugas rezervāta teritorijā ir ūdrs, vilks, lūsis, grauzējs meža sicista, kā arī vairākas sikspārņu sugas.

Kukaiņi. Krustkalnu rezervātā galvenokārt sastopamas mežiem raksturīgās kukaiņu sugas. Bagātīgās barības bāzes dēļ šeit samērā bieži izplatīti tādi tauriņi, kas citur Latvijā ir reti sastopami – sausseržu raibenis, Spuļģīšu lapsprīžmetis, uzpirkstīšu ziedsprīžmetis u.c. No retām un aizsargājamām dienas tauriņu sugām Krustkalnos sastopams apšu un kārklu zaigraibenis, čemurziežu dižtauriņš, apšu raibenis, sausseržu raibenis. No naktstauriņu sugām – rudais pāvacis un pelēkais pāvacis, ošu ordeņpūcīte un nātru lācītis. Aizsargājamās retās vaboles – zilā eļļasvabole, marmora rožvabole, blāvā briežvabole un komposta degunradžvabole.

Augi. Lielāko daļu rezervāta platības klāj mežs. Atkarībā no reljefa un mitruma apstākļiem Krustkalnos sastopami dažādi mežu tipi, kas nodrošina dzīves vidi daudzām retm un aizsargājamām augu sugām. Relatīvi sausajās nogāzēs aug klinšu kaulene, pūkainā zemzālīte, zilā vizbulīte. No retajiem augiem sastopams šaurlapu lakacis, meža silpurene, melnā dedestiņa, lielziedu uzpirkstīte. Ieplakās, upju un ezeru krastos sastopama lēdzerkste, purva dzeguzene, kā arī retāki augi – Sibīrijas mēlziede, kamolainā ežgalvīte, dižā aslape, rūsganā melncere, Lēzeļa lipare. Pļavās sastopami tādi aizsargājamie augi kā pļavas linlape, Sibīrijas skalbe, trejziedu madara un dzeltenā akmeņlauzīte. 

 

Kontakti:
Adrese:
Lat, lon: 56.733318, 26.135900, Mārcienas pagasts, Madonas novads
Tālrunis:
+371 29139677 (Regīna Indriķe, LV, RU, LT)
Lai skatītu šo Google karti, nepieciešams iespējot sociālās sīkdatnes.
Pielāgot sīkdatnes

« Atpakaļ
© 2008-2025 Madonas Tūrisma informācijas centrs. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja GlobalPro »
Piekļūstamības paziņojums · Sīkdatņu politika · Pielāgot sīkdatnes