
Šāda tilta būvniecība prasīja “gan drosmi, gan izveicību, gan stipras rokas un izturību. Ja sals sniedzas pāri divdesmit grādiem, virs upes kā negudrs joņo ziemelis, bet apakšā, vairāku desmitu metru dziļumā, spīguļo važās sakalto upes ūdeņu ledus lauks - ir ko padomāt,” tā laikrakstā “Stars” slavēja Jāņa Vilciņa vadīto 13. distances kolektīvu un vīrus, kuri te bija komandējumā. “Viņus nebaidīja ne aukstums, ne “kosmosa” brauciens dzelzs krēslā pa trosēm no viena krasta uz otru, montējot piekares.”