JAUNUMS! A. Burova animācijas filmu leļļu ekspozīcija - tematiskas ekskursijas, kāzu pieturvieta

• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 
• 

Arnolda Burova lelļu ekspozīcija atrodas blakus Vestienas muižai. Telpas iekārtotas Vestienas tautas namā, kas vēsturiski bijusi Vestienas muižas graudu klēts.

Ekskursijas tiek organizētas pēc pieteikuma - tel. 26807209

PIEDĀVĀJUMS:
* Ekskursija ar gidu "A. Burova leļļu filmu un varoņu pasaule". Iepazīšanās ar pirmā Latvijas leļļu animācijas meistara mākslu, filmām un tēliem.  Piemērota - grupām, senioriem, skolēniem, pirmsskolas vecuma bērniem. Grupas lielums - līdz 25. pers. Laiks - 1 h.


* Ekskursija ar gidu uz Gaiziņkalnu grupai līdz 29 pers. - 25 EUR
* Eksursija ar gidu uz Gaiziņkalnu grupai no 30 pers. - 40 EUR

Fakti par Arnoldu Burovu:
* Latvijas leļļu animācijas pamatlicējam Arnoldam Burovam (1915–2006)  piemita smalka leļļu specifikas izjūta, viņam lelle vienmēr bija kādas domas vai idejas tēlains izteiksmes līdzeklis. A. Burovs bija arī latviešu leļļu filmu radītājs, iedvesmotājs un leļļu filmu meistars. A. Burovs kopumā uzņēmis ap 40 leļļu filmu. Katra filmai veidotā lelle ir mākslas darbs, kas darināta rokām. Rīgas kinostudijas pirmā leļļu un A. Burova debijas filma bija “Ki-ke-ri-gū!” (1966), kurai A. Burovs bija scenārija autors, režisors un mākslinieks. 

* A. Burova filmas raksturo kadra dziļuma izjūta, spilgta krāsainība un tēlainība. Tajās valda fantāzija, izdoma un plūstošs plastiskums. Režisors atsacījās no dialoga, tā vietā izmantojot aizkadra tekstu, kā arī rūpīgi izstrādāja mūzikas un trokšņu partitūru. Režisors pārvaldīja prasmi veidot vidi, laikmetu, atmosfēru un ļoti lielu uzmanību pievērsa detaļu daudznozīmībai. Lellēm nav mīmikas, un A. Burova filmās tēlu sejas ir nekustīgas, tajās rakstura vaibsti ieskicēti lakoniski.

* A. Burovs saņēma LPSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu (1964); apbalvojumu Vissavienības kinofestivālā (Всесоюзный кинофестиваль) par filmu “Umurkumurs” (1976), apbalvojumu Vissavienības kinofestivālā par filmu “Kozete” (1977), kino balvu “Lielais Kristaps” nominācijā “Labākā animācijas filma” par filmām “Bimini” (1981), “Sapnis” (1984) un triloģiju “Čapliniāna” (1986), LPSR Valsts prēmiju (1987), LPSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu (1988), V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995), balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu Latvijas kino (2000).