A. Burova leļļu ekspozīcija Vestienā

Septembrī tika avērta Arnolda Burova leļļu ekspozīcija Vestienas tautas namā. Meistara radītajos tēlos slēpjas kaut kas maģisks, kas liek tos mirklī iemīlēt. Teiksmainais sapņu kuģis, kas dodas uz ilgu zemi Bimini, nešpetnais Si-si-dra vai liriskais dzejnieks Čaks – šie tēli neizdzēšami veido daļu bērnības atmiņu lielai daļai gan vecākas, gan jaunākas paaudzes cilvēku. Aicinām arī tevi - gan mazu, gan lielu, gan jaunu, gan viedu!

Piedāvājums:
A. Burova leļļu ekspozīcijas apskate. Bez maksas.
Skolēnu grupām tematiskās ekskursijas.
Ekskursija ar gidu - 1 ha, ietilpst animāciju filmu skatīšanās.
Pieejams cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Radošās darbnīcas.

Fakti par A.Burovu:

• Latvijas leļļu animācijas pamatlicējam Arnoldam Burovam (1915–2006)  piemita smalka leļļu specifikas izjūta, viņam lelle vienmēr bija kādas domas vai idejas tēlains izteiksmes līdzeklis. A. Burovs bija arī latviešu leļļu filmu radītājs, iedvesmotājs un leļļu filmu meistars. A. Burovs kopumā uzņēmis ap 40 leļļu filmu.Katra filmai veidotā lelle ir mākslas darbs, kas darināta rokām.Rīgas kinostudijas pirmā leļļu un A. Burova debijas filma bija “Ki-ke-ri-gū!” (1966), kurai A. Burovs bija scenārija autors, režisors un mākslinieks. 
• A. Burova filmas raksturo kadra dziļuma izjūta, spilgta krāsainība un tēlainība. Tajās valda fantāzija, izdoma un plūstošs plastiskums. Režisors atsacījās no dialoga, tā vietā izmantojot aizkadra tekstu, kā arī rūpīgi izstrādāja mūzikas un trokšņu partitūru. Režisors pārvaldīja prasmi veidot vidi, laikmetu, atmosfēru un ļoti lielu uzmanību pievērsa detaļu daudznozīmībai. Lellēm nav mīmikas, un A. Burova filmās tēlu sejas ir nekustīgas, tajās rakstura vaibsti ieskicēti lakoniski.
• A. Burovs saņēma LPSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu (1964); apbalvojumu Vissavienības kinofestivālā (Всесоюзный кинофестиваль) par filmu “Umurkumurs” (1976), apbalvojumu Vissavienības kinofestivālā par filmu “Kozete” (1977), kino balvu “Lielais Kristaps” nominācijā “Labākā animācijas filma” par filmām “Bimini” (1981), “Sapnis” (1984) un triloģiju “Čapliniāna” (1986), LPSR Valsts prēmiju (1987), LPSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu (1988), V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995), balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu Latvijas kino (2000).